Bumeranga likums pastāv. Un es par to pārliecinājos, pateicoties stāstam, kas notika manā dzīvē. Mana vīra māte iznīcināja mūsu ģimeni. Bet tad vīramāte to nožēloja. Un viņa lūdza mani atgriezties. Bet bija jau par vēlu.
Izvēlīga vīramāte
Mēs ar Ivanu satikāmies ballītē ar draugiem. Puisis mani uzaicināja vispirms pastaigā, tad uz kino. Mēs sākām satikties. Tad es īrēju dzīvokli. Un Ivans dzīvoja kopā ar māti. Pēc kāda laika jauneklis mani bildināja. Mana vīramāte man uzreiz nepatika. Viņa pastāvīgi atrada manī vainas, jebkāda iemesla dēļ mani rāja. Viņa teica, ka esmu bezjēdzīga mājsaimniece: es slikti gatavoju, un mans vīrs iet uz darbu saburzītos kreklos.
Es vienmēr esmu rūpējusies par savu vīru. Mazgāju un gludināju drēbes, tīrīju apavus. Bet vīramāte vienmēr atrada iemeslu neapmierinātībai.
Ceļojums pie mammas
Tas turpinājās vairākus gadus. Es klusībā pacietu vīramātes neapmierinātību. Tuvojās kārtējais Jaunais gads. Svētkus gribējām nosvinēt kopā ar draugiem. Bet manam vīram piezvanīja mamma. Viņa teica, ka viņai ir slikti. Palūza Ivanam atbraukt. Viņa pieprasīja, lai es palieku mājās un gaidu savu vīru.
Ir pagājušas desmit dienas. Ivans nezvanīja un neatgriezās. Nejautāja, kā man iet. Ja es pati zvanīju dzīvesbiedram, viņš dusmojās, pieprasīja pēc iespējas ātrāk pārtraukt sarunu. Viņš paskaidroja, ka mamma nejūtas labi, solīja atbraukt, kad jutīsies labāk. Un reiz viņš teica, ka negrasās atgriezties mājās. Un viņš teica, ka, ja es gribu būt kopā ar viņu, man jāpārvācas pie vīramātes.
Es ļoti mīlēju savu vīru. Un biju gatava darīt visu, lai glābtu savu ģimeni. Tāpēc sāku dzīvot kopā ar vīramāti.
Konflikts un šķiršanās
Un tad es paliku stāvoklī. Kad mana vīramāte izdzirdēja ziņas, viņa sadusmojās, sataisīja briesmīgu ķildu un izdzina mani no mājas. Un Ivans man teica, ka viņš nav gatavs būt par tēvu un pieļāva lielu kļūdu, kad apprecējās ar mani. Es nevarēju noticēt, ka tas viss notiek ar mani. Sakravāju mantas un devos pie savas mammas, kura, par laimi, man deva pajumti un palīdzēja, kad biju dekrēta atvaļinājumā. Ivans maksāja alimentus, bet atteicās sazināties ar meitu. Un vīramāte vispār paziņoja, ka viņai nav mazbērnu. Man palika žēl bērna. Drīz vien devos uz darbu, īrēju dzīvokli. Sāku laist meitu bērnudārzā.
Un tad mana personīgā dzīve uzlabojās. Es satiku gādīgu, pieklājīgu vīrieti. Mēs drīz apprecējāmies. Meitiņa manu jauno vīru sauc par tēti. Mēs ar vīru paņēmām kredītu priekš dzīvokļa. Mums viss ir labi.
Ivans apprecējās atkārtoti. Tagad viņa māte dara visu pa māju: mazgā grīdas, gatavo, mazgā un gludina drēbes, dodas iepirkties. Un jaunā vedekla lamā vīramāti un nemitīgi pauž neapmierinātību. Tā darbojas bumeranga likums. Nesen man piezvanīja vīramāte. Viņa lūdza piedošanu, pārliecināja izlīgt ar dēlu. Bet es teicu, ka ir par vēlu. Mums ar Ivanu tagad ir katram savas ģimenes, lai viņš tagad dzīvo tā, kā viņš vēlas. Un es lūdzu vīramāti un viņas dēlu vairs nezvanīt un atstāt mani vienu.
Lasi vēl: Kāda māte, atstājot savus divus un četrus gadus vecus bērnus, uzdrošinājās satikt vīrieti, atstājot viņus vienus uz četrām dienām
Izstāstīju šo stāstu, lai visi atcerētos, ka nevajag citiem darīt pāri. Ļaunums, ko cilvēks dara, agri vai vēlu atgriežas kā bumerangs.